Cik maksā darbinieku noma Latvijā 2026? Pilna cenu analīze pa nozarēm

Jūs vēlaties saprast, vai ārēja darbaspēka piesaiste vispār ir reāla jūsu budžetam. Taču daudzu aģentūru mājaslapās redzat tikai “Cena atkarīga no projekta” un neko konkrētāku. Šis raksts palīdz saprast, kādas ir reālās cenu robežas 2026. gadā Latvijā pa galvenajām nozarēm.

Visi skaitļi balstīti uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par strādājošo vidējo darba samaksu nozarēs un Latvijas regulējumu par trešo valstu pilsoņu minimālo darba samaksu. Tie nav “tirgus baumas” — tie ir likumiskais minimums plus administrēšana un pakalpojuma maksa.

Likumiskais pamats: cik vismaz jāmaksā ārvalstu darbiniekam

Trešās valsts pilsonim (Brazīlija, Kolumbija, Indija, Nepāla, Filipīnas u.c.) jānodrošina alga vismaz nozares vidējā līmenī (pēc CSP). Ja nozares vidējā ir augstāka par valstī vidējo, piemēro valstī vidējo (1 815 € bruto mēnesī 2025. gadā) kā griestus. Imigrācijas iestādes šo nosacījumu pārbauda, un neatbilstošs atalgojums var būt pamats atteikumam uzturēšanās atļaujai.

2025. gada nozaru vidējās bruto algas (CSP):

• Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība: 1 761 €
• Apstrādes rūpniecība: 1 690 €
• Būvniecība: 1 719 € (vai 1 050 € pēc ģenerālvienošanās zemākajām pozīcijām)
• Transports un uzglabāšana: 1 773 €
• Valstī vidējā (griesti): 1 815 €

Pārveidojot stundas likmē (mēneša alga / 168 stundas), tas ir aptuveni 10–11 € bruto stundā kā minimums lielākajā daļā nozaru.

Par ko īsti maksā klients

Darbinieku nomas likme nav tikai darbinieka alga. Tajā ietilpst visas būtiskākās ar legālu nodarbinātību saistītās izmaksas:

• Bruto alga darbiniekam (minimums pēc CSP nozares vidējās — 10–11 €/h)
• Darba devēja sociālās iemaksas (VSAOI) — 23,59 % no bruto
• Atvaļinājumu rezerve — 4 kalendārās nedēļas gadā (~9,2 %)
• Slimības lapu rezerve (~2 %)
• Dokumentācijas un administrēšanas izmaksas (līgumi, NVA, VID, dzīvošana) (~3–5 %)
• Aizstāšanas garantija (~3–5 %)
• Aģentūras pakalpojuma maksa (atlase, serviss, peļņa) (~15–18 %)

Kopējais uzcenojums uz bruto algas: 55–65 %. Tāpēc, ja darbinieka bruto alga ir 10 €/h (ap 1 690 € mēnesī — tāda ir prasība trešo valstu darbiniekiem), pilna likme klientam ir ap 16,60 €/h — tā ir mūsu zemākā likme. Tā ir izmaksu struktūras matemātika, nevis patvaļīgi noteikta aģentūras piemaksa.

Ja kāds piedāvā darbinieku par 8–12 €/h, ir vērts rūpīgi pārbaudīt, vai šī ir pilna stundas likme un vai visas ar nodarbinātību saistītās izmaksas tajā ir iekļautas.

Darbaspēka nomas cenas 2026. gadā pa nozarēm

Indikatīvās klienta stundas likmes (bez PVN, ar pilnu administrēšanu). Apakšējā robeža atbilst CSP minimumam + pakalpojums. Augšējā — pieredzējušākiem darbiniekiem.

Lauksaimniecība un sezonālie darbi

Pamats: 1 761 € bruto mēnesī = 10,48 €/h bruto

• Ogu lasītāji, dārzeņu novācēji: 16,60–18,00 €/h
• Siltumnīcu darbinieki: 16,60–18,50 €/h
• Lopkopības palīgi: 17,00–19,00 €/h
• Traktoristi, kombainieri: 19,00–22,00 €/h
• Pieredzējuši mehanizatori: tirgū 20,00–26,00 €/h; mūsu likmes — 19,00–22,00 €/h

Rūpniecība un metālapstrāde

Pamats: 1 690 € bruto mēnesī = 10,06 €/h bruto

• Ražošanas līniju operatori: 16,60–18,50 €/h
• Mehāniskā un elektriskā montāža: 17,00–20,00 €/h
• Elektriķi (elektromontāža, iekšējie tīkli, vājstrāva): 19,50–22,00 €/h
• Metinātāji (MIG/MAG, TIG): 19,50–22,00 €/h
• Sertificēti metinātāji ar starptautisku pieredzi: tirgū 22,00–28,00 €/h; mūsu likmes — 19,50–22,00 €/h

Augstākajā cenu segmentā ir mūsu pieredzējušie metinātāji no Indijas (tostarp ar pieredzi JCB traktoru rūpnīcā), Nepālas un Filipīnām, kuri pirms tam strādājuši Persijas līča valstīs (UAE, Saūda Arābija), kur metināšanas prasības ir īpaši augstas. Šādus metinātājus mēs nodrošinām Caljan un RT Metāls ražošanas līnijās jau gadiem.

Būvniecība

Pamats praksē nav ģenerālvienošanās minimums. Ģenerālvienošanās nosaka 1 050 € bruto mēnesī (6,29 €/h), bet trešo valstu darbiniekam alga nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto prasību (2026. gadā ap 1 690 € bruto mēnesī), un mēs maksājam virs tās. Tāpēc mūsu zemākā likme ir 16,60 €/h — tieši tik, cik pēc CSP datiem maksā viena darba stunda vidēji Latvijā, ieskaitot darba devēja nodokļus. Zem tās nestrādājam.

• Palīgstrādnieki: 16,60–18,00 €/h
• Apdares darbu veicēji (flīzēšana, ģipškartona montāža, krāsošana): 16,60–18,50 €/h
• Betonēšanas un armatūras siešanas darbi: 17,00–19,00 €/h
• Mūrēšana un ārējā apdare: 18,00–20,00 €/h

Loģistika un noliktavas

Pamats: 1 773 € bruto mēnesī = 10,55 €/h bruto

• Komplektētāji, iepakotāji: 16,60–18,50 €/h
• Iekrāvēju operatori (frontālie, retraki): 18,00–21,00 €/h
• Kravu pieņemšana un izsniegšana: 17,50–20,00 €/h

Mēneša izmaksu piemēri (168 stundas mēnesī)

Piemērs 1: Lauksaimniecības saimniecība — 5 ogu lasītāji

5 darbinieki × 168 stundas × 17,00 € = 14 280 € mēnesī

Piemērs 2: Rūpnīca — 3 metinātāji

3 darbinieki × 168 stundas × 21,00 € = 10 584 € mēnesī

Piemērs 3: Būvfirma — 10 palīgstrādnieki (pīķa periods)

10 darbinieki × 168 stundas × 16,60 € = 27 888 € mēnesī

Piemērs 4: Noliktava — 8 komplektētāji

8 darbinieki × 168 stundas × 17,50 € = 23 520 € mēnesī

Ja nodarbināt paši: pilnas izmaksas soli pa solim

Likmju tabula augstāk ir aģentūras ceļš. Otra iespēja ir trešās valsts pilsoni nodarbināt pašiem. Zemāk esam sadalījuši šīs izmaksas pa galvenajām pozīcijām — alga, darba devēja nodokļi, valsts nodevas, transports, apdrošināšana, izmitināšana un administrēšana —, lai aprēķinu varētu pielāgot sava uzņēmuma situācijai. Aprēķinā izmantoti tie paši nozaru algu sliekšņi, kas aprakstīti raksta sākumā (CSP 2025. gada dati, ko PMLP piemēro 2026. gadā); tie var mainīties, tāpēc pirms dokumentu sagatavošanas vērts pārbaudīt aktuālo vērtību.

Darba devēja nodokļi

Papildus bruto algai darba devējam jāmaksā darba devēja VSAOI daļa — 23,59 %. Ja bruto alga ražošanā ir 1 690 €: 1 690 € × 1,2359 = aptuveni 2 089 € mēnesī. Lauksaimniecībā ar 1 761 € bruto: aptuveni 2 176 € mēnesī.

Darbiniekam no 1 690 € bruto algas pēc darbinieka VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas uz rokas paliek aptuveni 1 270 € atkarībā no piemērojamajiem nodokļu nosacījumiem. Šis skaitlis ir svarīgs, jo tieši tas ietekmē to, vai kandidāts pieņem piedāvājumu un vai paliek. Atsevišķa “ārzemnieka nodokļa” nav — nodokļu aprēķins ir tāds pats kā jebkuram darbiniekam Latvijā.

Vienreizējās izmaksas — cik maksā darbinieka atvešana

Tieši šajā daļā uzņēmumi visbiežāk nenovērtē kopējās izmaksas. Par vienu darbinieku var veidoties šādi izdevumi:

• NVA vakances publicēšana (14 dienas, obligāta) — 0 €;
• PMLP ielūguma noformēšana ar tiesībām uz nodarbinātību — 105 € elektroniski (112 € papīra formā);
• D vīzas valsts nodeva — 90 €; atteikuma gadījumā to neatmaksā;
• veselības apdrošināšana ar D vīzai atbilstošu segumu — orientējoši 150–300 € gadā;
• lidojums uz Latviju — orientējoši 600–1 100 € atkarībā no valsts, maršruta un sezonas;
• dokumentu tulkošana, apliecināšana un citi administratīvie izdevumi — aptuveni 50–150 €.

Kopējās vienreizējās izmaksas parasti veido aptuveni 1 100–1 800 € par cilvēku. Valsts nodevas ir tikai daļa no šīs summas; pārējais ir transports, dokumenti, apdrošināšana un procesa organizēšana.

Izmitināšana

Likums ne vienmēr uzliek darba devējam pienākumu nodrošināt dzīvesvietu, taču praksē bez izmitināšanas nodrošinājuma kandidātu piesaiste ir ievērojami sarežģītāka. Latvijas reģionos vieta kopīgā dzīvoklī vai dienesta viesnīcā izmaksā aptuveni 150–300 € mēnesī par cilvēku; Rīgā un Pierīgā izmaksas parasti ir augstākas. Ja izmitināšanas izmaksas tiek segtas no darbinieka algas, jāņem vērā ietekme uz viņa neto ienākumiem un piedāvājuma pievilcību.

Kopsavilkums: viens darbinieks ražošanā pašu ceļā

Katru mēnesi: 1 690 € bruto + aptuveni 399 € darba devēja VSAOI = 2 089 €; ar aptuveni 200 € izmitināšanai — ap 2 290 €.
Vienreiz: aptuveni 1 400 €.
Pirmajā gadā: 2 290 € × 12 + 1 400 € ≈ 28 900 €, jeb pie 166 nostrādātām stundām mēnesī — aptuveni 14,50 € par darba stundu.

Šeit vēl nav iekļauts uzņēmuma iekšējais administratīvais laiks — NVA vakances sagatavošana, saziņa ar PMLP, vīzas process, lidojuma organizēšana, dzīvesvietas līgums, reģistrācijas formalitātes pēc ierašanās. Pirmajam darbiniekam tas var sasniegt vairākus desmitus stundu. Ir arī vēl viens faktors, ko tabulā ir grūti precīzi iekļaut — risks. Ja darbinieks pēc neilga laika aiziet, daļa sākotnējo izmaksu vairs neatgriežas.

Salīdzinājums ar nomas likmi

Nomas likmē (tabula raksta sākumā) alga, nodokļi, dokumentu noformēšana, apdrošināšana, transports, izmitināšana, administrēšana un darbinieka nomaiņa ir apvienoti vienā stundas likmē, un darbinieks ir aģentūras darba līgumā. Jums ir viens rēķins mēnesī, un nav jāveido atsevišķs process katram darbiniekam. Ražošanas operatoriem tas ir 16,60–18,50 €/h, mehanizatoriem 19,00–22,00 €/h, metinātājiem 19,50–22,00 €/h.

Salīdzinājumam — tiešā pašnodrošināšanas cena ražošanā ir aptuveni 14,30 €/h, turklāt tajā vēl nav iekļauts administratīvais laiks, organizatoriskās izmaksas un nomaiņas risks. Starpība starp abiem modeļiem būtībā ir cena par ātrumu, ērtību un riska pārnešanu uz pakalpojuma sniedzēju. Tāpēc svarīgākais jautājums nav “cik maksā darbinieks?”, bet “cik man izmaksā vakanta darba vieta?” Tukša ražošanas līnija, neizpildīts pasūtījums vai virsstundas pārējiem darbiniekiem var izmaksāt ievērojami vairāk nekā starpība starp diviem modeļiem.

Brazīlija, Indija, Nepāla: kur izmaksas atšķiras

Algu, nodokļu un nodevu pamatnosacījumi ir vienādi trešo valstu pilsoņiem — tie nav atkarīgi no darbinieka izcelsmes valsts. Atšķiras trīs lietas.

Laiks. Brazīlijas un Kolumbijas pilsoņi Šengenas zonā ieceļo bez vīzas īstermiņa uzturēšanās nolūkā, tāpēc D vīzu un uzturēšanās atļauju kārto jau Latvijā. Mūsu praksē šo procesu var organizēt aptuveni 3–4 nedēļu laikā, ja dokumenti ir sagatavoti pareizi un procesā nav aizkavēšanās. Indijas un Nepālas pilsoņiem vīza jāsaņem vēstniecībā pirms izbraukšanas, un praksē kopējais process aizņem aptuveni 2–3 mēnešus.

Konsulārais risks. Vēstniecībā pieteikumu var noraidīt — nodeva un jau nopirkts lidojums šādā gadījumā parasti netiek atmaksāti. Latvijā kārtotai vīzai ar PMLP apstiprinātu ielūgumu šis risks ir būtiski mazāks.

Loģistika. Vīzu valstīm klāt nāk dokumentu kurjers uz vēstniecību un atpakaļ (aptuveni 35–70 €), reizēm kandidāta brauciens uz pilsētu, kur atrodas vēstniecība vai vīzu centrs, un ilgāks gaidīšanas periods, kura laikā kandidāts var pieņemt citu piedāvājumu.

Tāpēc, ja amata profils to ļauj, mēs parasti vispirms izvērtējam kandidātu piesaisti no Brazīlijas un Kolumbijas; metinātājus ar rūpnīcas pieredzi bieži ir vērts gaidīt no Indijas — tur atšķirība ir kvalifikācijā, ne izmaksās. Kā izskatās Brazīlijas process soli pa solim →

Trīs lietas, ko pārbaudīt, ja darbiniekus piesaistāt paši

1. Skatieties uz uzņēmuma nozari, ne tikai amata nosaukumu

Piemērojamais algas slieksnis ir saistīts ar darba devēja saimnieciskās darbības nozari (NACE), nevis tikai konkrētā darbinieka amatu. Metinātājam būvuzņēmumā un metinātājam rūpnīcā var būt atšķirīgs slieksnis, tāpēc pirms darba līguma un ielūguma sagatavošanas ir vērts pārbaudīt konkrēto situāciju.

2. Pārbaudiet apdrošināšanas prasības

Neizmantojiet automātiski polisi, kas paredzēta parastam Šengenas tūrisma braucienam. D vīzai un ilgtermiņa uzturēšanās dokumentiem seguma prasības atšķiras (šobrīd — vismaz 42 600 €), un neatbilstoša polise ir viens no biežākajiem atteikuma iemesliem.

3. Bezvīzu ieceļošana nenozīmē tiesības strādāt

Tas, ka Brazīlijas vai Kolumbijas pilsonis var ieceļot Latvijā bez vīzas īstermiņa uzturēšanās nolūkā, nedod tiesības sākt darbu. Pirms darba uzsākšanas jābūt nokārtotām nodarbinātības un imigrācijas formalitātēm — pretējā gadījumā risks ir gan darba devējam, gan darbiniekam.

Kāpēc cenas svārstās — 6 galvenie faktori

1. Darbinieka kvalifikācija un pieredze (sertificēts speciālists +50–80 %).
2. Sadarbības ilgums (ilgtermiņa 8+ mēn. — līdz 5–8 % lētāk).
3. Darbinieku skaits (jo vairāk, jo labāka likme).
4. Dzīvesvietas nodrošinājums (ja klients nodrošina — atlaide 1–2 €/h).
5. Sezona (vasaras/ražas periods +10–15 %).
6. Reģions (Rīgas apkaime dārgāka par 5–10 %).

Ar ko salīdzināt: cik Latvijā maksā darbinieks vispār

Lai likme būtu ar ko salīdzināt, noder Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2026. gada 2. ceturksni:

• Vidējā bruto alga valstī — 1 886 € mēnesī; mediāna 1 527 €.
• Bruto darba samaksa par nostrādātu stundu — 13,18 €.
• Vienas stundas darbaspēka izmaksas darba devējam — 16,60 € (alga plus darba devēja nodokļi un pārējie ar darbaspēku saistītie izdevumi).

Šis pēdējais skaitlis ir tas, ar ko salīdzināt nomas likmi. Vidēja darbinieka nodarbināšana pašam jau šodien maksā 16,60 € stundā — un tajā vēl nav atlases, dokumentu, izmitināšanas, dīkstāves un aizvietošanas. Tāpēc nomas likme 16,60–22 €/h nav uzcenojums pār tirgu; tā ir tā pati tirgus cena, tikai ar administrāciju un risku iekšā.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, preses relīze 02.09.2026 (dati par 2026. gada 2. ceturksni).

Sarkanie karogi sarunās

• Cena zem 16,60 €/h jebkurā nozarē — rūpīgi jāpārbauda, vai tā ir pilna legāla likme. Ar ārvalstu darbinieku tādā likmē nesanāk segt algu, nodokļus un dokumentus; parasti kaut kas ir pārlikts uz klienta pusi vai nav samaksāts.
• “Viss iekļauts” cena bez detalizēta sadalījuma.
• Aģentūrai nav NVA licences darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai.
• Atteikšanās uzrādīt darba līgumus vai algu lapas.

Kā SPEKANOMA strādā ar cenu

Sāciet ar interaktīvo kalkulatoru mūsu mājaslapā, lai redzētu orientējošās izmaksas. Pēc tam sagatavojam rakstisku piedāvājumu vienas darba dienas laikā. Likme ir pilna un pārskatāma — bez slēptiem papildu izdevumiem.

Mazākais sadarbības termiņš: 3 mēneši.

Kopsavilkums: cenu orientieri 2026. gadā

Būvniecība: 16,60–20,00 €/h
Vienkāršs roku darbs (citās nozarēs): 16,60–18,50 €/h
Vidēja kvalifikācija: 17,00–21,00 €/h
Elektriķi: 19,50–22,00 €/h
Augsta kvalifikācija (metinātāji, mehanizatori, CNC): 19,50–24,00 €/h

Šie skaitļi atspoguļo 2026. gada legālo tirgu: CSP nozaru vidējās algas + nodokļi + pilna administrēšana. Ilgtermiņa sadarbībā un lielos apjomos cena var samazināties par dažiem procentiem.

Darbinieku noma izmaksā vairāk nekā tikai darbinieka bruto alga, taču jūs atbrīvojaties no birokrātijas, riskiem un negaidītām problēmām. Jūs maksājat arī par procesa organizēšanu, nepārtrauktu darbaspēka pieejamību un riska mazināšanu.

Datu avoti: Centrālā statistikas pārvalde (CSP) — strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pa nozarēm 2025. gadā. Imigrācijas likums un Darba likums (trešo valstu pilsoņu minimālā darba samaksa).

Datu avoti: Centrālā statistikas pārvalde (CSP) — “Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pa darbības veidiem”, 2025. gads. Latvijas Imigrācijas likuma un Darba likuma 18. panta regulējums par trešo valstu pilsoņu minimālo darba samaksu.